Partijas sekretārs satricina CK
SAKARU NIEKI
Viens no galvenajiem trūkumiem telefona sakaros
bijušajā Padomju Savienībā bija nepietiekamais telefona
kanālu skaits starp reģioniem un valstīm. Tā,
piemēram, no Maskavas uz Kanādu bija tikai četri kanāli.
Piesakot Maskavai sarunu ar kādu apdzīvotu vietu Kanādā,
savienojuma iekārtošanu vajadzēja gaidīt pat sešas
dienas.
Pēckara gados arī starp Rīgu un Tallinu
bija tikai viens kanāls. Rīgas un Tallinas tālsakaru
centrāles telefonistes katru rītu vienojās, kādā
laikā iekārtos abpusēji pieteiktās sarunas starp Rīgu
un Tallinu. Tā kādu dienu no rīta Rīgas centrāles
telefoniste zvana rajona partijas sekretāram un brīdina viņu segodņa
v čas dņa buģeķe govoriķ s Taļinom,
buģķe na mesķe (šodien vienos dienā runāsit
ar Tallinu, esiet uz vietas). Vai nu neuzmanības vai sliktas
dzirdamības dēļ vai arī, ātri runājot, burts s
saplūda ar vārdu Tallin, bet galu galā gluži
kā no burvju mākslinieka cepures izlec vārds Stallin...
Partijas sekretārs sapratis, ka viņam pulksten
vienos būs jārunā ar Staļinu. Ļoti satraukts par
gaidāmo sarunu ar tautas vadoni, sekretārs zvana Latvijas kompartijas
CK sekretāram. Centrālkomitejā satraukums visaugstākā
līmenī, notiek pārrunas ar Ludzas sekretāru, kādi gan
svarīgi notikumi rajonā varētu ieinteresēt Staļinu. No
CK ik pēc pusstundas zvana uz Ludzu un apjautājas, vai saruna ar
Staļinu jau notikusi.
Varam iedomāties to pārsteigumu, kāds bija
partijas sekretāram, kad gaidītās sarunas ar Staļinu
vietā bija saruna ar Tallinas abonentu. Un kur nu vēl brāziens
no CK par nepatiesu ziņu izplatīšanu! Tajos laikos jokot ar
vārdu Staļins nebija nekāds joks.
Pastnieka auguma normalizēšana Anglijā
Anglijas parlamenta apakšnamā 1928. gadā
notika plašas debates par pavisam īpatnēju jautājumu.
Daudziem šķita, ka Anglijas pasta pārvalde nodarbina
pārāk maza auguma pastniekus. Tika izteikti pārmetumi, ka
pastnieki pakas un vēstules varot aiznest tikai ar lielām
grūtībām. Deputāti pieprasīja, lai šajā
nozarē tiktu nodarbināti vienīgi liela auguma un stipri
vīrieši.
Deputāts Dufs Kūpers uzstājās pret
šādu augumu normalizēšanu, minot piemērus, ka
Napoleons, Velingtons un Nelsons arī nav bijuši diža auguma.
Tomēr apakšnams nolēma, ka no šī brīža
angļu pastnieki nedrīkst būt īsāki par 165
centimetriem.
Jāpiebilst,
ka no 1902. gada Rīgas telefona centrālē, pieņemot
darbā telefonistes, mērīja viņu roku un auguma garumu. Jo
garāka telefoniste un jo garākas viņai rokas, jo vieglāk
sasniegt augšējās ligzdas daudzkārtējā laukā
tātad labāka telefoniste. Maza auguma telefonistēm
vajadzēja kāpt ar kājām uz sēdekļa.
P.T.Dzīve, 1931., Nr. 8
Telefons
mājas sargs
Francijas pasts ieved apgrozībā jaunu
aparātu singafonu, kas ir telefona līnijai pievienots
automāts. Dzīvokļa durvis un logus pievieno automātam. Ja
durvis atslēdz ar pareizu atslēgu, singafons klusē, bet, ja
durvis atmūķē, atlauž vai izsit logu, automāts noraida
trauksmes signālu. Automātam var pievienot termometru, lai
secinātu, vai telpā nav ugunsgrēks.
Atliek
piebilst, ka Rīgā analoģiskas ierīces
parādījās tikai ap 1965. gadu (pēc 30 gadiem!).
P.T.Dzīve, 1934., Nr. 10
Radiouztvērēji
automašīnās
Dažas lielas automašīnu fabrikas
sākušas būvēt automobiļus ar
radiouztvērējiem, lai dotu iespēju pasažieriem
klausīties radiokoncertus. Pret tādu jaunievedumu
sacēlušies daudzu pilsētu prefekti, kuri domājuši, ka
līdz ar to radīsies daudzas autokatastrofas. Kanādā,
piemēram, notikusi pat tautas balsošana. Tauta nobalsoja, ka radio
var lietot tikai braucienos ārpus pilsētas.
P.T. Dzīve, 1931., Nr. 8
Radio
kulinārijā
Amerikas
speciālistiem izdevies atrast vēl vienu radio lietošanas veidu.
Pēc ilgākiem mēģinājumiem ar īsiem
viļņiem izdevies uzvārīt ūdeni, izvārīt olas
un cīsiņus. Paredz, ka radioviļņus varēs izmantot
virtuvē kā siltuma avotu.
P.T.Dzīve, 1931., Nr. 8
Viens no galvenajiem trūkumiem telefona sakaros bijušajā Padomju Savienībā bija nepietiekamais telefona kanālu skaits starp reģioniem un valstīm. Tā, piemēram, no Maskavas uz Kanādu bija tikai četri kanāli. Piesakot Maskavai sarunu ar kādu apdzīvotu vietu Kanādā, savienojuma iekārtošanu vajadzēja gaidīt pat sešas dienas.
Pēckara gados arī starp Rīgu un Tallinu bija tikai viens kanāls. Rīgas un Tallinas tālsakaru centrāles telefonistes katru rītu vienojās, kādā laikā iekārtos abpusēji pieteiktās sarunas starp Rīgu un Tallinu. Tā kādu dienu no rīta Rīgas centrāles telefoniste zvana rajona partijas sekretāram un brīdina viņu segodņa v čas dņa buģeķe govoriķ s Taļinom, buģķe na mesķe (šodien vienos dienā runāsit ar Tallinu, esiet uz vietas). Vai nu neuzmanības vai sliktas dzirdamības dēļ vai arī, ātri runājot, burts s saplūda ar vārdu Tallin, bet galu galā gluži kā no burvju mākslinieka cepures izlec vārds Stallin...
Partijas sekretārs sapratis, ka viņam pulksten vienos būs jārunā ar Staļinu. Ļoti satraukts par gaidāmo sarunu ar tautas vadoni, sekretārs zvana Latvijas kompartijas CK sekretāram. Centrālkomitejā satraukums visaugstākā līmenī, notiek pārrunas ar Ludzas sekretāru, kādi gan svarīgi notikumi rajonā varētu ieinteresēt Staļinu. No CK ik pēc pusstundas zvana uz Ludzu un apjautājas, vai saruna ar Staļinu jau notikusi.
Varam iedomāties to pārsteigumu, kāds bija partijas sekretāram, kad gaidītās sarunas ar Staļinu vietā bija saruna ar Tallinas abonentu. Un kur nu vēl brāziens no CK par nepatiesu ziņu izplatīšanu! Tajos laikos jokot ar vārdu Staļins nebija nekāds joks.
Pastnieka auguma normalizēšana Anglijā
Anglijas parlamenta apakšnamā 1928. gadā notika plašas debates par pavisam īpatnēju jautājumu. Daudziem šķita, ka Anglijas pasta pārvalde nodarbina pārāk maza auguma pastniekus. Tika izteikti pārmetumi, ka pastnieki pakas un vēstules varot aiznest tikai ar lielām grūtībām. Deputāti pieprasīja, lai šajā nozarē tiktu nodarbināti vienīgi liela auguma un stipri vīrieši.
Deputāts Dufs Kūpers uzstājās pret šādu augumu normalizēšanu, minot piemērus, ka Napoleons, Velingtons un Nelsons arī nav bijuši diža auguma. Tomēr apakšnams nolēma, ka no šī brīža angļu pastnieki nedrīkst būt īsāki par 165 centimetriem.
Jāpiebilst, ka no 1902. gada Rīgas telefona centrālē, pieņemot darbā telefonistes, mērīja viņu roku un auguma garumu. Jo garāka telefoniste un jo garākas viņai rokas, jo vieglāk sasniegt augšējās ligzdas daudzkārtējā laukā tātad labāka telefoniste. Maza auguma telefonistēm vajadzēja kāpt ar kājām uz sēdekļa.
P.T.Dzīve, 1931., Nr. 8
Telefons mājas sargs
Francijas pasts ieved apgrozībā jaunu aparātu singafonu, kas ir telefona līnijai pievienots automāts. Dzīvokļa durvis un logus pievieno automātam. Ja durvis atslēdz ar pareizu atslēgu, singafons klusē, bet, ja durvis atmūķē, atlauž vai izsit logu, automāts noraida trauksmes signālu. Automātam var pievienot termometru, lai secinātu, vai telpā nav ugunsgrēks.
Atliek piebilst, ka Rīgā analoģiskas ierīces parādījās tikai ap 1965. gadu (pēc 30 gadiem!).
P.T.Dzīve, 1934., Nr. 10
Radiouztvērēji automašīnās
Dažas lielas automašīnu fabrikas sākušas būvēt automobiļus ar radiouztvērējiem, lai dotu iespēju pasažieriem klausīties radiokoncertus. Pret tādu jaunievedumu sacēlušies daudzu pilsētu prefekti, kuri domājuši, ka līdz ar to radīsies daudzas autokatastrofas. Kanādā, piemēram, notikusi pat tautas balsošana. Tauta nobalsoja, ka radio var lietot tikai braucienos ārpus pilsētas.
P.T. Dzīve, 1931., Nr. 8
Radio kulinārijā
Amerikas speciālistiem izdevies atrast vēl vienu radio lietošanas veidu. Pēc ilgākiem mēģinājumiem ar īsiem viļņiem izdevies uzvārīt ūdeni, izvārīt olas un cīsiņus. Paredz, ka radioviļņus varēs izmantot virtuvē kā siltuma avotu.
P.T.Dzīve, 1931., Nr. 8